Contact Us

Miss and Mr Latvia, LLC.
Ruses Street 26 - 128
LV-1029 Riga

Office +371 22 182 602
Media +371 29 541 221
info@missmrlatvia.com

           

123 Street Avenue, City Town, 99999

(123) 555-6789

email@address.com

 

You can set your address, phone number, email and site description in the settings tab.
Link to read me page with more information.

ivo labdariba

Miss un Misters Latvija fināla ietvaros iesaistāmies dažādos labdarības projektos. Mēs trīs no finālistiem - Roberts, Inese, Ivo līdzdarbojamies Rīgas sociālās aprūpes centrā "Mežciems", kā brīvprātīgie. Šajā aprūpes centrā dzīvo un savu ikdienu pavada pensijas vecuma personas - seniori un personas ar invaliditāti t. sk. personas ar funkcionāliem traucējumiem.

Esam uzaicināti līdzdarboties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas finansiāli atbalstītā un RSAC "Mežciems" īstenotā projektā “Vērojam, tēlojam, dzīvojam!”.

Projektā ir plānots izveidot humoristiska rakstura īsfilmu ar vairākiem sižetiem, stāstiem, kurā tēlos RSAC "Mežciems" seniori, jaunākās personas ar invaliditāti un jaunieši, kuri aprūpes centrā darbojas kā brīvprātīgie, tajā skaitā mēs, Ivo Roberts un Inese, Miss un Misters Latvija finālisti. Projekta ietvaros, ideju un iedvesmas gūšanai, kopā ar senioriem un organizatoriem, devāmies ekskursijā uz kīnopilsētu "Cinevilla".

Tā, kā liela daļa senioru pārvietojas ar ratiņkrēslu palīdzību, bija norīkots, speciāls, ar liftu aprīkots autobuss, kas nogādāja mūs "Cinevillā" un atpakaļ. No rīta, kā arī katrā pieturvietā palīdzējām senioriem iekāpt, izkāpt, kā arī iebraukt un izbraukt no autobusa.

Ceļā uz "Cinevillu" paguvām aprunāties un iepazīties ar kompanjoniem, dzirdēt dažādus stāstus no aprūpes centra ikdienas spilgtākajiem piedzīvojumiem. Aizrautīgo sarunu iespaidā nemaz nemanījām kā paskrien laiks un visai drīz jau bijām klāt, tiesa daži seniori paguva arī veselīgi pasnaust.

Sasniedzot galamērķi palīdzējām visiem ērti un droši izkļūt no autobusa. "Cinevillā" mūs sagaidīja gids, kurš laipni mums izrādīja ekspozīcijas, paskaidroja to tapšanas iemeslus un skaisti aprakstīja filmu ainas un sižetus, kuros tie redzami. Šobrīd kīnopilsētiņā tiek uzņemta filma "Nameja gredzens", bijām pārsteigti par to kā viss tiek pielāgots un pārveidots konkrētās filmas tapšanai, cik milzīgs darbs tiek ieguldīts vēlamās vides radīšanā.

Lielu daļu pilsētiņas teritorijas klāj akmens bruģis un grants. Vietām pārvietošanās ratiņkrēslā bija nopietns izaicinājums, tad nu dabūjām atrādīt svaruzālē apgūtās tehnikas un muskuļus. Visai amizanti, bet ar visu tikām galā. Amizantu šo procesu darīja senioru emocijas no pārsteiguma, kad dažam nācās ratiņkrēslu mazliet sagāzt vai pacelt.

Kad pastaiga, vizināšanā gida pavadībā bija noslēgusies, devāmies uz "Cinavilas" teritorijā izbūvētu terasi. Seniori ieņēma vietas pie galdiņiem, bet mēs steidzām viņus apkalpot un pasniegt viņiem sagādāto maltīti. Mielasts atkal saliedē, visapkārt skanēja pieklājīgas pateicības frāzes, prieks un jautrība. Patīkami pārsteidza šajos cilvēkos mītošais dzīvesprieks un māka priecāties pat par visniecīgākajiem niekiem.

Pēc maltītes atkal sasēdāmies autobusā un nu jau devāmies mājup. Vēl viens spilgts un emocionāls brīdis bija, kad piestājām kafejnīcā "Lāči". Kafejnīcas teritorija mijas ar kāda staļļa teritoriju. Ekskursanti vēlējās aplūkot zirdziņus un mēs piegājām pie sētas, kurā saimnieks darbojās ar saviem mīluļiem. Emocijām piesātinātākais brīdis bija, kad kādai gados jaunai meitenei, ikdienā "piesietai" ratiņkrēslā, tika dāvāta iespēja izjāt ar zirgu. Tā, kā meitenei grūtības sagādāja uzkāpt un turēties zirga mugurā, mēs, Roberts un Ivo, viņu uzcēlām un pavadījām visu izjādes laiku, katrs savā sānā.

Dienas gaitā uzzinājām daudz jauna, kā par filmu uzņemšanas procesu, tā arī par aprūpes centra "Mežciems" iemītniekiem. Ieguvām jaunu pieredzi un nebaidāmies teikt arī draugus. Mums visiem kopā Inesei, Ivo, Robertam tāpat, kā aprūpes centra iemītniekiem un projekta organizatoriem bija aizraujoša, emocijām piesātināta diena, ko atcerēsimies vēl ilgi. Vēl tikai gribētos piebilst, atgādināt: "Šie cilvēki un ne tikai šie, īpaši jau seniori, ir mūsu tuvinieki, mēs esam viņiem piederīgi un esam viņiem vajadzīgi, tāpat, kā viņi mums. Atrodiet laiku, apciemojiet vecākus, vecvecākus un tos, par kuriem ikdienas steigā mēdzam aizmirst".